paklaiņāt
Lietojuma biežums :
paklaiņāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | paklaiņāju | paklaiņājam | paklaiņāju | paklaiņājām | paklaiņāšu | paklaiņāsim |
2. pers. | paklaiņā | paklaiņājat | paklaiņāji | paklaiņājāt | paklaiņāsi | paklaiņāsiet, paklaiņāsit |
3. pers. | paklaiņā | paklaiņāja | paklaiņās |
Pavēles izteiksme: paklaiņā (vsk. 2. pers.), paklaiņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paklaiņājot (tag.), paklaiņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paklaiņātu
Vajadzības izteiksme: jāpaklaiņā
Neilgu laiku, mazliet klaiņāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Paklaiņāju viens vēl.
- neviens vairs nekaulējas, daudziem tirgotājiem pat slinkums nosaukt cenu, uzrakstījuši to uz papīriņa kā veikalā; paviljonos ārdās uzbeki ar arbūziem, viņos vismaz ir saglabājies austrumnieciskā tirgus gars, viņi klaigā un cildina savu preci, tvarsta garāmejošos aiz piedurknes, mums ar Lolku patika paklaiņāt pa tirgu, lai gan neko nepirkām, tikai Lolka obligāti kaut ko ierāva nāsīs — kopš bērnības viņai ir paticis tirgū zagt, varbūt viņā ir iedzimis zaglis, viņa vienmēr pievāca to, kas pieder citam: svešus ābolus, svešas uzvaras, svešus vīriešus.
- Mēs vērojām to ar lielu interesi, jo, ja kājas patiešām būtu izaugušas un kļuvušas lietojamas, tad mēs bijām nolēmuši pieaudzēt tās ari citām zivīm, lai tās varētu izkāpt no ūdens un brīvāk paklaiņāt apkārt.
- Ričs nolēma paklaiņāt pa Vilku krūmiem, ja jau reiz liktenis viņu šajā pusē atvedis.