pakodīt
Lietojuma biežums :
pakodīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pakodu | pakodām | pakodīju | pakodījām | pakodīšu | pakodīsim |
| 2. pers. | pakodi | pakodāt | pakodīji | pakodījāt | pakodīsi | pakodīsiet, pakodīsit |
| 3. pers. | pakoda | pakodīja | pakodīs | |||
Pavēles izteiksme: pakodi (vsk. 2. pers.), pakodiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pakodot (tag.), pakodīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pakodītu
Vajadzības izteiksme: jāpakoda
Neilgu laiku, mazliet kodīt; pakošļāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet pats pirmais ar sērgas savainotām lūpām tai vietai pieskārās vietējais piepilsētas zvejnieks Petrs Gaidamavičs, kuru jau otro dienu mocīja savādi karstumi un šaušalīga vemšana, ko pavadīja slāpes, smakšana un sirdsklauves; Panie Jezusie – svētdienas mises laikā viņš karsti lūdzās, – izdari tā, lai es vairs neesmu slims trešdien, kad vajadzēs mest tīklus; jo viņš, redz, tikko bija nopircis olekšu olektis jaunu auklu tīkliem – par veselu auksinu, un par tā auksina īstumu viņi abi ar virvnieku bija sastrīdējušies: nu, bet skaties, nav īsts – monētu pakošļājis, teica virvnieks; kā nav īsts, kad ir īstāks par īstu, – apslienāto naudas gabalu pakodīja arī Petrs Gaidamavičs; un gala beigās abi tomēr salīga, paspieda viens otram roku – abi laimīgi, abi sērgu saķēruši.
- Dakteris viegli pakodīja apakšlūpu.
- Es tevi tā mīlu , klusi dvesu uzbudinātās meičas ausī un maigi pakodīju rožaino glīti veidotās ausu ļipiņu
- Tai brīdī pār mani nāca apskaidrība es biju nevis nejauši uzsēdusies uz kāda asāka zāles stiebra , kas mazliet pakodīja manu dibenu , bet esmu iesēdusies skudru perēklī
- Kasiere paņēma monētu un pakoda viņā.