palakstoties
Lietojuma biežums :
palakstoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | palakstojos | palakstojamies | palakstojos | palakstojāmies | palakstošos | palakstosimies |
| 2. pers. | palakstojies | palakstojaties | palakstojies | palakstojāties | palakstosies | palakstosieties, palakstosities |
| 3. pers. | palakstojas | palakstojās | palakstosies | |||
Pavēles izteiksme: palakstojies (vsk. 2. pers.), palakstojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: palakstojoties (tag.), palakstošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: palakstotos
Vajadzības izteiksme: jāpalakstojas
Neilgu laiku, mazliet lakstoties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Dievs pasarg, es, protams, neiebilstu, taču man ļoti patīk ap jums palakstoties.
- Viņš pārlec pār žogu, izdzen kaimiņu gaili no sētas, palakstojas ar kaimiņu vistām un tad nāk atpakaļ.”
- Kur nu zaļknābis – viņam bija liela pieredze, un pirmās iemaņas viņš bija guvis jau savā mācību ceļojumā kopā ar Jonu Kareivi, un viņi apmeklēja sievietes krogos un priekanamos, un viņas visas bija līksmas, saldas, siltas un mīlīgas un pašas liptin lipa klāt, lai gan viņš parasti nemaz necentās pielabināties, pat runāt viņam nevajadzēja, bet, ja viņš pats kaut drusku palakstojās, tad reti kura spēja turēties pretī tāpat kā nabaga Milkantu Antanina, kura siena pantā atkārtoja " nē, nē", lai arī visa viņas miesa rautin rāvās pie viņa un teiktin teica " jā, jā", un žēl gan, ka dzemdībās viņa nomira, taču Jona Izidora tēvs – lai viņam mūžīga piemiņa – viņu abu bandubērnam pāri nenodarīja; taču šis atgadījums iedvesa Jonam Izidoram nepatiku pret jaunajām un šķīstajām, un turpmāk viņš tīkoja tikai pēc pieredzējušām, tām, kuras pašas zina, ko grib, un prot sevi pasargāt no nevēlamiem bērniem, un, kad viņš kļuva par rotmistru, tās pašas krita viņam klēpī kā gatavi āboli, un kopā ar saviem brālēniem viņš Viļņā izgaršoja labi daudz šādu ābolīšu tais brīžos, ko neaizņēma sazvērestības, seimi un politika, bet sieva, protams, bija pavisam kas cits.