pamērēt | Tēzaurs

pamērēt¹

Lietojuma biežums :

pamērēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)

Locīšana

Novājēt barības trūkuma dēļ.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri