pamatojums
Lietojuma biežums :
pamatojums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Paveikta darbība, rezultāts → pamatot; faktu, cēloņu, loģisku slēdzienu u. tml. kopums, ko izmanto, lai pierādītu (kā) patiesumu, nepieciešamību.
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis; joma: valodniecība Tāds, kura nozīmē ir ietverts (kā) patiesuma pierādījums, arī paskaidrojums (par ko).
Stabili vārdu savienojumiPamatojuma palīgteikums.
Avoti: LLVV, VsV
Korpusa piemēri