parasts
Lietojuma biežums :
parasts īpašības vārds
Locīšana
1.Tāds, kas neatšķiras pēc izmēra, formas, veida no citiem, līdzīgiem.
Saistītās nozīmesīpatnējs, raksturīgs, īpašs, izteikts.
1.1.formā: noteiktā galotne Tāds, kura pazīmes neatšķiras no, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu, darbību grupas pazīmēm, kas ir pieņemtas par tipiskām.
Stabili vārdu savienojumiParastais kamertonis.
1.2.Tāds, kas neatšķiras pēc stipruma, intensitātes no citiem, līdzīgiem.
1.3.Tāds, kas neatšķiras no bieži sastopamā (kā) daudzuma, lieluma (par daudzumu, lielumu).
1.4.Tāds, kas nav specializēts (par vispārizglītojošo mācību iestādi, tās klasēm).
2.Tāds, kur (kāds) bieži vai vienmēr mēdz apmesties, arī tāds, pa kuru (kāds) bieži vai vienmēr mēdz doties (par vietu, teritoriju).
2.1.Tāds, kur (kas) bieži vai vienmēr atrodas, tiek novietots.
3.Tāds, kas nav īpaši izvērsts, neizceļas ar ko īpašu, arī ikdienišķs (par darbību, pasākumu, arī stāvokli).
Saistītās nozīmesizteikts, raksturīgs, īpašs, īpatnējs.
3.1.Par gaitu, soļiem.
3.2.Tāds, kura saturs neizceļas ne ar ko īpatnēju, savdabīgu, nav oriģināls.
3.3.Tāds, kad nenotiek nekas neikdienišķs, sevišķs (par laikposmu).
4.Tāds, kad kas regulāri notiek, atkārtojas, kad ko vienmēr, regulāri dara (par laiku, laikposmu).
Saistītās nozīmesikdienišķs.
Tulkojumidaily, day-to-day, day-by-day.
5.Tāds, kas ar savām ārējām pazīmēm, izskatu, rakstura īpašībām, spējām u. tml. īpaši neatšķiras no citiem (par cilvēku).
5.1.Tāds, kurā neizpaužas atšķirīgas, oriģinālas īpašības (piemēram, par cilvēka izturēšanos, rīcību).
5.2.Tāds, kas ārēji ne ar ko īpašu neizceļas (par cilvēka ķermeņa daļām).
Stabili vārdu savienojumiParastais krupis. Parastais ķeģis.
Stabili vārdu savienojumiIeiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) parastajās sliedēs. Iet parasto(s) ceļu(s).
Avoti: LLVV, LD
Korpusa piemēri