pasprukt
Lietojuma biežums :
pasprukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (piemēram, no saites).
1.1.Strauji atlaisties vaļā (parasti par rokām).
1.2.Ātri, pēkšņi atraisīties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
2.sarunvaloda Ātri, bēgšus pavirzīties.
3.sarunvaloda; parasti formā: trešā persona Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vaidu, izteikumu u. tml.); izsprukt2.
3.1.Neviļus, negribēti rasties, sākties (par smiekliem, asarām u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiKā no ķēdes norāvies (arī pasprucis).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri