patrons
Lietojuma biežums :
patrons vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
patronese sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.vēsturisks Senajā Romā — dižciltīgs pilsonis — aizbildnis un aizstāvis brīvlaistiem pilsoņiem, kuri bija atkarīgi no sava bijušā kunga un kuriem pret viņu bija zināmi pienākumi.
2.Aizbildnis, aizstāvis.
2.1.Persona, kuram ir baznīcas patronāta tiesības.
2.2.Persona, kas ir noslēgusi patronēšanas līgumu par bāreņa audzināšanu savā ģimenē.
2.3.Uzņēmuma īpašnieks; darba devējs.
3.joma: reliģija Svētais, kas tiek uzskatīts par (kā, kāda) aizbildni.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri