patrulēt
Lietojuma biežums :
patrulēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, policistu, zemessargu u. tml. grupu).
1.1.Būt tādam, ar ko karavīru, policistu, zemessargu u. tml. grupa brauc, apsargājot kādu teritoriju, uzturot kārtību, kontrolējot stāvokli kādā teritorijā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri