patstāvīgs
Lietojuma biežums :
patstāvīgs īpašības vārds
Locīšana
patstāvīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kam ir raksturīga sava nostāja, lēmums, rīcības u. tml.
1.1.Tāds, kas (parasti kādā sistēmā) var funkcionēt atsevišķi, atdalīti no kā cita.
1.2.Tāds, kas darbojas bez saistības (ar ko) — par iekārtām, ierīcēm u. tml.; tāds, kas noris bez tiešas (kā) ārējas iedarbības.
Stabili vārdu savienojumiPatstāvīga izlāde.
2.Tāds, kas tiek veikts ar saviem spēkiem vai pēc paša iniciatīvas, bez (kā) palīdzības, vadības.
2.1.Tāds, kas ir brīvs no (kā) ietekmes (parasti par domu, ideju u. tml.).
3.Tāds, kas nav (kā) pakļautībā, atkarībā; arī neatkarīgs2.
Stabili vārdu savienojumiPatstāvīgs vārds; patstāvīgas nozīmes vārds.
Avoti: LLVV, VsV
Korpusa piemēri