pavēžot
Lietojuma biežums :
pavēžot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pavēžoju | pavēžojam | pavēžoju | pavēžojām | pavēžošu | pavēžosim |
| 2. pers. | pavēžo | pavēžojat | pavēžoji | pavēžojāt | pavēžosi | pavēžosiet, pavēžosit |
| 3. pers. | pavēžo | pavēžoja | pavēžos | |||
Pavēles izteiksme: pavēžo (vsk. 2. pers.), pavēžojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pavēžojot (tag.), pavēžošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pavēžotu
Vajadzības izteiksme: jāpavēžo
Neilgu laiku, mazliet vēžot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Eh, nebūtu tā migla, varētu aiziet pavēžot, Rimants nodomāja.
- Nu spečuki kuriem sirds sažņaudzas sāpēs otram pasakot vietu kur pavēžot.
- Pavēžot arī tur var. Varētu uz augusta beigām, septembra sākumu.
- Pamēģinājām arī pavēžot, jo upes krastos bija manāmi apgrauzti vēžu pārpalikumi.
- Pagājušo gad ar sievu un bērniem nolēmām pavēžot bērnibas vietās.