pavīlēt2
pavīlēt [pavīlēt] 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pavīlēju | pavīlējam | pavīlēju | pavīlējām | pavīlēšu | pavīlēsim |
| 2. pers. | pavīlē | pavīlējat | pavīlēji | pavīlējāt | pavīlēsi | pavīlēsiet, pavīlēsit |
| 3. pers. | pavīlē | pavīlēja | pavīlēs | |||
Pavēles izteiksme: pavīlē (vsk. 2. pers.), pavīlējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pavīlējot (tag.), pavīlēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pavīlētu
Vajadzības izteiksme: jāpavīlē
Neilgu laiku, mazliet vīlēt 2 (šujot).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet , lai kaut kas kustētos vajag arī paurbināt , pavīlēt , vārbūt pārcilāt slavenajā braucamrīkā
- Pats manikīrs - kautko pavīlēja, apgrieza un tad sekoja gelish lakas klāšana.
- iemontēju lēto čainieti - nācās nedaudz malas pavīlēt.
- Šosezon gan jau palikšu ar stocku, moš kaut kad pavīlēs, bet nekad nevar zināt.
- Vecie 10V, Kautkādi BMW M20, VAZi, Kadeti utml. MSu var likt uz pavīlēta motora.