paviļāties
Lietojuma biežums :
paviļāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paviļājos | paviļājamies | paviļājos | paviļājāmies | paviļāšos | paviļāsimies |
| 2. pers. | paviļājies | paviļājaties | paviļājies | paviļājāties | paviļāsies | paviļāsieties, paviļāsities |
| 3. pers. | paviļājas | paviļājās | paviļāsies | |||
Pavēles izteiksme: paviļājies (vsk. 2. pers.), paviļājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paviļājoties (tag.), paviļāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paviļātos
Vajadzības izteiksme: jāpaviļājas
Neilgu laiku, mazliet viļāties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Var lēnām iekāpt sniega segā un tad nogulties, paviļāties.
- Ierodoties Baldonē, kamēr tika gaidīta otra grupa ar cilvēkiem, atkal kopīgi paviļājāmies pa zemi, satuvinājāmies ( tajā brīdī vairāk gan fiziski, nekā garīgi) piņķerīgās spēlēs un guvām pirmo iespaidu par saviem biedriem.
- Bet dažreiz kaķis izvēlas paviļāties tieši istabas vidū vai tieši pretēji – iekārtoties līkumiņā kādā skapja plauktiņā.