pazemot
Lietojuma biežums :
pazemot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ļoti apkaunot, dziļi aizvainot (kādu).
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās dziļa apkaunojuma, dziļa aizvainojuma izjūta.
1.2.intransitīvs
Stabili vārdu savienojumiPazemot (kāda) cieņu (arī pašcieņu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri