pieķemmēt

Lietojuma biežums :

pieķemmēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Ķemmējot pieglaust, pielīdzināt.

2.apvidvārds Verot (velkus), piepildīt (ar tiem šķietu).

Avoti: LLVV, ViV

Korpusa piemēri