pieķert
Lietojuma biežums :
pieķert 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Strauji pievirzīt (parasti roku, pie kā, kam klāt).
1.1.intransitīvs
1.2.Strauji pielikt (rokas pie kā, kam klāt), lai celtu, nestu.
1.3.intransitīvs
2.Sagūstīt, nomedīt (parasti nelielus dzīvniekus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
3.Pieēst (ko) nedaudz, parasti steigā.
4.Atklāt, arī pārsteigt (kādu, kas dara ko morāles, tiesiskām normām neatbilstošu); atklāt, arī pārsteigt (kādu morāles, tiesiskām normām neatbilstošā darbībā).
5.sarunvaloda Pagarinot kādai darbībai, rīcībai nepieciešamo laiku, papildus izmantot, pieņemt klāt (citu laikposmu).
6.apvidvārds Viegli piejūgt.
Stabili vārdu savienojumiPieķert sevi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri