piešķeterēt
piešķeterēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Šķeterējot pievienot (pie kā, kam klāt diegu, dziju).
2.Šķeterējot sagatavot (diegus, dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
2.1.Šķeterējot (diegus, dziju), pietīt (spoli).
Avoti: LLVV