piešļupstēt
Lietojuma biežums :
piešļupstēt 3. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piešļupstu | piešļupstam | piešļupstēju | piešļupstējām | piešļupstēšu | piešļupstēsim |
| 2. pers. | piešļupsti | piešļupstat | piešļupstēji | piešļupstējāt | piešļupstēsi | piešļupstēsiet, piešļupstēsit |
| 3. pers. | piešļupst | piešļupstēja | piešļupstēs | |||
Pavēles izteiksme: piešļupsti (vsk. 2. pers.), piešļupstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piešļupstot (tag.), piešļupstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piešļupstētu
Vajadzības izteiksme: jāpiešļupst
1.intransitīvs Mazliet šļupstēt.
2.transitīvs Šļupstot, arī neskaidri runājot, piebilst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piemēram, Grauba var būt gan jebkura no meitenēm, gan puisis, kurš visu laiku tā kā piešļupst, izrunājot burtu " s", un pat vingrinās, lai uzlabotu tā izrunu, un tu beidzot vari " legalizēt" savu seno novērojumu, ka Graubas dziesmā " Ziemeļmeita" ir apzināti izmantots mazāk " s" burtu saturošu vārdu nekā latviešu valodā ierasts.
- Bet viens no orķestra, sasārtis, mazliet piešļupstot, atbild: “ Šito kompozīciju, Maestro, es jau tikko atskaņoju.”
- „Kaut gan viņš mazliet piešļupst un redzami mazliet padrupuši zobi, puika pēc narkomāna vai bezpajumnieka neizskatās, arī situācijas skaidrojums ir ļoti loģisks un sakāmais pirms tam rūpīgi pārdomāts.