piešauties
Lietojuma biežums :
piešauties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Ļoti ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriDūrē sažņaugtā roka piešāvās pie mutes, nobolījās acis — Tušs pat no durvīm, kur viņš bija nolikts, lai neviens tās nedomā virināt un maitāt apgaismojumu, saskatīja, kā zīlītes aiziet aiz plakstiņiem, — un spēji uzšāvās kājās.
2.parasti formā: trešā persona Tikt strauji pielietam, piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
PiemēriTe vēl izteiksmīgāks, tikai mazliet par daudz tintes piešāvies matu krāsai klāt, un beigās atkal viņa, atgriezusies pie jaunības bildēm, nav ko lieki blenzt uz vecu ķēmu.
3.parasti formā: trešā persona Strauji pievirzīties (par uguni).
4.sarunvaloda Pierast, aprast.
PiemēriTaču arī Igors nav pirmo reizi ar pīpi uz jumta – viņš ir jau piešāvies mēstuļu novietni laiku pa laikam pārbaudīt, atrazdams tur kādu aktuālu un nekādā gadījumā nespamojamu vēstījumu.
4.1.sarunvaloda Iemācīties, kā kaut ko darīt. [T ]
PiemēriVarbūt jāmeklē paklusām darbs presē, ar laiku piešausies daudzmaz sakarīgi rakstīt arī par citiem mākslas veidiem.
Avoti: LLVV, Žrg
Korpusa piemēri:šeit