piebarot
Lietojuma biežums :
piebarot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Pilnīgi pabarot (dzīvnieku).
1.1.Sagādāt pietiekami daudz pārtikas, lai spētu paēdināt (piemēram, ģimenes locekļus).
2.Apgādāt (zīdaini) ar barību, kas papildina vai aizstāj mātes pienu.
2.1.Apgādāt (dzīvnieku) ar papildbarību.
2.2.pārnestā nozīmē Mēslot (augus, augsni) ar virsmēslojumu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri