pieblēt | Tēzaurs

pieblēt

Lietojuma biežums :

pieblēt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

Blējot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpa, apkārtne).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri