pieblīst
Lietojuma biežums :
pieblīst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
pieblīzt 1. konjugācijas darbības vārds; lieto: retāk
Locīšana
1.Ievērojami palielināties apjomā.
1.1.Tikt piepildītam tā, ka izspiežas, izliecas.
1.2.Blīvi piepildīties, tikt blīvi piepildītam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri