piebraukt
Lietojuma biežums :
piebraukt 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.intransitīvs Braukšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
1.1.Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) — par transportlīdzekli.
1.2.transitīvs Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
1.3.transitīvs Braucot pievirzīt (parasti zirgu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
1.4.Braukšus ierasties (pie kāda).
2.transitīvs; lieto: pareti Braucot (pa ko, pāri kam), pieblīvēt (to).
3.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs Savtīgā nolūkā tuvoties (kādam), piemēram, ar liekuļotu laipnību, uzmanību.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri