piecelt
Lietojuma biežums :
piecelt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ceļot pievirzīt, novietot (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
1.1.Pierīkot (pie kā augstāka).
2.Nostādīt stāvus (cilvēku vai dzīvnieku).
2.1.Novietot vertikāli (parasti nokritušu, apgāztu priekšmetu).
2.2.Ceļot mazliet pavirzīt (parasti uz augšu).
3.Likt (kādam) piecelties.
3.1.Likt (kādam) piecelties, lai (tas) veiktu kādu darbību.
4.Pamodināt.
5.apvidvārds Veidot rakumus (par kurmi).
Stabili vārdu savienojumiPiecelt (arī uzcelt) no miroņiem (arī no kapa).
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri