piedūņot
Lietojuma biežums :
piedūņot 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs Pieļaut, būt par cēloni, ka (parasti ūdenstilpe) piepildās ar dūņām.
2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Piepildīties ar dūņām (parasti par ūdenstilpi); piedūņoties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri