piedurt
Lietojuma biežums :
piedurt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Piespiest (parasti ko smailu, pie kā, kam klāt), pieskarties (parasti ar ko smailu, pie kā, kam klāt).
1.1.Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), parasti, izraisot sāpju sajūtu; cieši piespiest (ko asu, smailu).
1.2.Pielikt (parasti ķermeņa daļu, pie kā, kam klāt).
2.Durot (ar ko smailu, asu), cieši piespiest (pie kā, kam klāt).
3.lieto: reti Iespraust (pie kā, kam klāt).
Stabili vārdu savienojumi(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku). Piedurtā siena.
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri