piedzīvot
Lietojuma biežums :
piedzīvot 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs Dzīvojot sasniegt (piemēram, vecumu, kādu mūža posmu).
1.1.Dzīvojot sagaidīt, pieredzēt (piemēram, nozīmīgu notikumu).
1.2.pārnestā nozīmē Pastāvot, attīstoties tikt pakļautam kādām pārmaiņām (piemēram, par procesu, darbības rezultātu).
1.3.pārnestā nozīmē Sasniegt (piemēram, noteiktu izrāžu, izdevumu skaitu.) — par mākslas darbu.
2.transitīvs Kļūt kāda notikuma līdzdalībniekam, kādas parādības vērotājam.
Saistītās nozīmespieredzēt.
2.1.Kļūt tādam, kam izraisās (piemēram, kāds psihisks stāvoklis).
2.2.formā: noliegums, lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) vai konstrukcijā: vārdu savienojums "nav piedzīvots" Tāds, kas līdz šim nav pieredzēts, novērots.
3.intransitīvs Dzīvot (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī).
3.1.sarunvaloda Dzīvot (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī) un būt ar to intīmās attiecībās.
4.sarunvaloda, transitīvs Dzimumattiecībās iegūt (bērnu).
5.sarunvaloda, transitīvs Padarīt ļoti netīru, arī nekārtīgu (telpu, grīdu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri