pieglaimīgs
Lietojuma biežums :
pieglaimīgs īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | pieglaimīgs | pieglaimīgi |
| Ģen. | pieglaimīga | pieglaimīgu |
| Dat. | pieglaimīgam | pieglaimīgiem |
| Akuz. | pieglaimīgu | pieglaimīgus |
| Lok. | pieglaimīgā | pieglaimīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| pieglaimīga | pieglaimīgas |
| pieglaimīgas | pieglaimīgu |
| pieglaimīgai | pieglaimīgām |
| pieglaimīgu | pieglaimīgas |
| pieglaimīgā | pieglaimīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | pieglaimīgais | pieglaimīgie |
| Ģen. | pieglaimīgā | pieglaimīgo |
| Dat. | pieglaimīgajam | pieglaimīgajiem |
| Akuz. | pieglaimīgo | pieglaimīgos |
| Lok. | pieglaimīgajā | pieglaimīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| pieglaimīgā | pieglaimīgās |
| pieglaimīgās | pieglaimīgo |
| pieglaimīgajai | pieglaimīgajām |
| pieglaimīgo | pieglaimīgās |
| pieglaimīgajā | pieglaimīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
pieglaimīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas glaimo; tāds, kas cenšas iztapt.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šī sieviete ar lipīgo smaidu un pieglaimīgo balsi viņai pavisam nepatika.
- Es to saku galvenokārt tādēļ, lai izklausītos pareizi, pieglaimīgi.
- Kā allaž, pret visiem viņš bija pieglaimīgs un pieklājīgs.
- – Jūs esat vēsture, dzīva vēsture, – tēva viedokli pazemīgi pieglaimīgā intonācijā papildināja dēls.
- Viņā viss bija mākslots: gan pieglaimīgā balss, gan no Irēnas nozagtie vārdi, gan šķietami dziļais skatiens.