piekļūt
Lietojuma biežums :
piekļūt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Pievirzīties, nonākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
1.1.Ar grūtībām panākt, ka sastop (kādu).
1.2.Rīkojoties, darbojoties, arī piepūloties tikt klāt (piemēram, kādai vietai, kādam priekšmetam).
1.3.Pienākot (pie kā, kam klāt), aizsniegt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu).
1.4.Izplatoties sasniegt (ko), nonākt (pie kā, kam klāt) — piemēram, par gaisu, gaismu, ūdens plūsmu.
2.Pakāpeniski, pārvarot grūtības, iepazīt, saprast, apgūt.
2.1.Iegūt (kāda) uzticību.
Stabili vārdu savienojumiPiekļūt sirdij.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri