piekrampēties
Lietojuma biežums :
piekrampēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piekrampējos | piekrampējamies | piekrampējos | piekrampējāmies | piekrampēšos | piekrampēsimies |
| 2. pers. | piekrampējies | piekrampējaties | piekrampējies | piekrampējāties | piekrampēsies | piekrampēsieties, piekrampēsities |
| 3. pers. | piekrampējas | piekrampējās | piekrampēsies | |||
Pavēles izteiksme: piekrampējies (vsk. 2. pers.), piekrampējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piekrampējoties (tag.), piekrampēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piekrampētos
Vajadzības izteiksme: jāpiekrampējas
Cieši pieķerties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- es piekrampējos abām rokām pie krēsla.
- Piekrampējusies vēl ciešāk, ar otru roku viņa sniedza maizi, piedāvādama, lūgdamās, likdama saprast, ka vēlas, lai viņš paliek.
- Plaukstas, kas, piekrampējušās zaram, vēl ar pēdējiem spēkiem spēj noturēt viņa un kuces svaru, tagad atlaižas un ļauj viņam iekrist suņu barā...
- Un tikai pēc tam puisis ar abām rokām piekrampējās viņas laivai, bet iekšā nerāpās vis, ar kājām ūdenī kuļājoties tik ilgi, kamēr tuvāk krastam sataustīja cietu pamatu, kur arī beidzās padziļinājums.
- Tas, kurš šoreiz līda uz augšu starp zariem, koka šūpošanos juta tieši tāpat kā viņa un, jo augstāk nonāca, jo nedrošāk, šķiet, jutās, tomēr tik un tā centās raut skuķēnu lejā, un darīja to tikmēr, līdz meitene, negaidītā ātrumā pašaudamās zemāk, ar cieto zābaka papēdi blieza zēnam pa roku, kas bija piekrampējusies pie koka.