pielāčot
Lietojuma biežums :
pielāčot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa, transitīvs
Locīšana
1.Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
2.Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri