piemirkt
Lietojuma biežums :
piemirkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Kļūt tādam, kurā ir iesūcies šķidrums; uzsūcot šķidrumu, kļūt smagam, piebriest.
1.1.Pārklāties ar mitrumu (par augiem, to dalām); kļūt viscaur mitram, slapjam (par augiem kādā platībā).
1.2.Mitruma kļūt ļoti slapjam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri