piemuļķot

Lietojuma biežums :

piemuļķot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu); panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri