piemānīt
Lietojuma biežums :
piemānīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iegūst nepareizu informāciju.
Saistītās nozīmesapmuļķot, apmānīt, iebāzt maisā, paķert uz mušku.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri