pienaglot

Lietojuma biežums :

pienaglot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Naglojot piestiprināt (pie kā, kam klāt).

1.1.Izdurot cauri smailu priekšmetu (piemēram, durkli, naglu), piesaistīt (cilvēku pie ka, kam klāt).

1.2.pārnestā nozīmē Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nespēj kustēties.

2.žargonisms Pierādīt vainu; saukt pie atbildības.

Stabili vārdu savienojumiKā pienaglots. Pienaglot pie kauna staba.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri