piepūderēt
Lietojuma biežums :
piepūderēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piepūderēju | piepūderējam | piepūderēju | piepūderējām | piepūderēšu | piepūderēsim |
| 2. pers. | piepūderē | piepūderējat | piepūderēji | piepūderējāt | piepūderēsi | piepūderēsiet, piepūderēsit |
| 3. pers. | piepūderē | piepūderēja | piepūderēs | |||
Pavēles izteiksme: piepūderē (vsk. 2. pers.), piepūderējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piepūderējot (tag.), piepūderēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piepūderētu
Vajadzības izteiksme: jāpiepūderē
Pārklāt ar pūderi (parasti parūku, matus).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad spīdīgās vietiņas atliek piepūderēt, un kā galveno akcentu var izmantot vaigu sārtumu.
- Arī sejā piepūderētie vielmaiņas izsitumi redzami.
- Spīdošu degunu pieri mēdzam piepūderēt, bet skaistuma eksperti iesaka pūdera vietā lietot īpaši šim nolūkam paredzētu matējošu želeju.
- Jūs taču piekritīsiet, ka ir kaut kas nedefinējami sievišķīgs dāmas žestā, kad viņa piepūderē degunu ar pūkainu pūdera spilventiņu...
- Es gan lielākoties sevi centos neapkaunot to cilvēku priekšā, kuri modri sekoja man ar skatieniem, tāpēc raudzīju nelādzību piepūderēt.