pieplakt
Lietojuma biežums :
pieplakt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Piespiesties, piekļauties ar augumu (pie kā, kam klāt) — par cilvēkiem.
1.1.Par dzīvniekiem.
1.2.Cieši pieskarties, piekļauties (ar ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
1.3.Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) — par priekšmetiem.
2.Kļūt plānākam (piemēram, tiekot spiestam, grūstam) — parasti par (kā) kārtu, slāni.
2.1.Pietuvoties (kā, parasti zemes) virsmai (piemēram, par dūmiem, miglu).
2.2.Būt pazemam (parasti par celtnēm).
2.3.Nolīkt (par augiem, to daļām).
2.4.Sēdēt (kur) salīkušā stāvoklī; arī sakņupt.
3.parasti formā: trešā persona Pierimt (par parādībām dabā).
3.1.pārnestā nozīmē Par parādībām sabiedrībā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri