pierullēt
Lietojuma biežums :
pierullēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pierullēju | pierullējam | pierullēju | pierullējām | pierullēšu | pierullēsim |
| 2. pers. | pierullē | pierullējat | pierullēji | pierullējāt | pierullēsi | pierullēsiet, pierullēsit |
| 3. pers. | pierullē | pierullēja | pierullēs | |||
Pavēles izteiksme: pierullē (vsk. 2. pers.), pierullējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pierullējot (tag.), pierullēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pierullētu
Vajadzības izteiksme: jāpierullē
Pielīdzināt, nogludināt (parasti augsni) ar veltni; pievelt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kurbulis pierullēts!
- ja šoziem būs sniegs un daudz, tas būtu jāsablīvē ( pierullē, piebrien) ap augļu kokiem, dodoties dārza apskatē.
- Un diez – vai Andim Pikānam un Jānim Kļaviņam togad, kad viņi šeit bija pierullējuši ar saviem močiem, pašu Hariju vēl izdevās satikt?
- “Kad bija dubļi, ceļi bija vēl sliktāki nekā tagad, kad tie ir sasaluši un gludi kā galds, pirmais sniegs pierullēts, par laimi, tā vēl ir maz,” teic Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris. “
- Tad mēs pabraucām mazliet nostāk no „ pilsētas” un pierullējām, kā man teica, pie tirdzniecības centra.