pieskrūvēt

Lietojuma biežums :

pieskrūvēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	pieskrūvēju	pieskrūvējam	pieskrūvēju	pieskrūvējām	pieskrūvēšu	pieskrūvēsim
2. pers.	pieskrūvē	pieskrūvējat	pieskrūvēji	pieskrūvējāt	pieskrūvēsi	pieskrūvēsiet, pieskrūvēsit
3. pers.	pieskrūvē	pieskrūvēja	pieskrūvēs

1.Skrūvējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).

2.Skrūvējot piegriezt ciešāk (piemēram, uzgriežņi).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	pieskrūvēju	pieskrūvējam	pieskrūvēju	pieskrūvējām	pieskrūvēšu	pieskrūvēsim
2. pers.	pieskrūvē	pieskrūvējat	pieskrūvēji	pieskrūvējāt	pieskrūvēsi	pieskrūvēsiet, pieskrūvēsit
3. pers.	pieskrūvē		pieskrūvēja		pieskrūvēs