piesmakt2
piesmakt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)
Locīšana
1.Tiekot maz vēdinātam vai netiekot vēdinātam, iegūt nepatīkamu smaku (parasti par telpu).
1.1.Iegūt nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā).
1.2.Trūkstot gaisa pieplūdei, arī netiekot tīrītam, mazgātam, iegūt nepatīkamu smaku (parasti par traukiem).
1.3.Bojājoties iegūt nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri