piespiest
Lietojuma biežums :
piespiest 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs Spiežot pievirzīt, cieši piekļaut (pie kā, kam klāt).
1.1.Spiežot (piemēram, slēdzi, pogu), iedarbināt (ierīci, mehānismu).
1.2.Ar spiedienu iedarboties (uz ko).
2.transitīvs Spiežot, grūžot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pievirzās cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
2.1.formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, kas atrodas, ir novietots cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
3.transitīvs Spiežot augļus, pievienot (iegūto šķidrumu pie kā, kam klāt).
4.transitīvs Spiežot augļus, iegūt (sulu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
4.1.Spiežot augļus, iegūt (sulu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, burku, pudeli).
5.transitīvs Likt (kādam) ko darīt, izmantojot, piemēram, savu spēku, varu; panākt, ka (kāds) ko dara, pakļaujoties rīkotāja gribai.
Stabili vārdu savienojumiPiespiest sevi.
5.1.Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu.
6.sarunvaloda, intransitīvs Palielināt (piemēram, veicamā darba) intensitāti, tempu.
Stabili vārdu savienojumiPiespiest (kādu) pie sienas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri