piesvilpt

Lietojuma biežums :

piesvilpt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Svilpjot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).

2.Ar svilpienu piesaukt, pieaicināt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri