pietikt1
Lietojuma biežums :
pietikt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Būt tādā daudzumā, cik ir vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
PiemēriMan pietiktu ar sviestmaizi un kafiju.
Tulkojumisuffice, do, answer.
2.sintaktiskā funkcija: modāls modificētājs; kopā ar: darbības vārds, nenoteiksme Lieto, lai norādītu, ka kādas darbības, stāvokļa sākšanās tūlīt izraisa citu darbību, stāvokli.
PiemēriPietiek parādīties vārnu konvojam, un lejpus maniem logiem ir mierīgs un kluss.
3.Tikt veiktam, darītam līdz tādai pakāpei, ka turpināt (darbību, norisi) vairs nav vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
PiemēriViss tas nenācās nemaz tik viegli, un bija brīdis, kad nospriedu: "Nu man pietiek, sakravāšu mantiņas un došos uz Latviju".
Stabili vārdu savienojumi(Ne)pietikt pulvera.
Avoti: TWN, LLVV
Korpusa piemēri:šeit