pietvanēt
pietvanēt 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.intransitīvs Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvans (parasti par telpu); piesātināties (ar tvanu, dūmiem u. tml.) — par vidi.
2.Pieļaut, būt par cēloni, ka tvans, arī dūmi u. tml. izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
Avoti: LLVV