pievētīt
pievētīt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
pievētīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Vētījot attīrīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
1.1.Izvētīt (piemēram, graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
Avoti: LLVV