pievilt
Lietojuma biežums :
pievilt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko); panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas.
1.1.pārnestā nozīmē Būt par cēloni tam, ka (kāda) gaidītais, cerētais nenotiek.
2.Kļūt neuzticīgam (laulības dzīvē, draudzībā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri