pievīt1
Lietojuma biežums :
pievīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieviju | pievijam | pieviju | pievijām | pievīšu | pievīsim |
| 2. pers. | pievij | pievijat | pieviji | pievijāt | pievīsi | pievīsiet, pievīsit |
| 3. pers. | pievij | pievija | pievīs | |||
Pavēles izteiksme: pievij (vsk. 2. pers.), pievijiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pievijot (tag.), pievīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pievītu
Vajadzības izteiksme: jāpievij
1.Vijot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
2.Vijot izveidot, izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet vakaros – piparmētru tēja," kopējai domu segai savu pavedienu pievija arī Patriks.
- No priekšnama pārredzama virtuve un istaba, kas gluži kā žagatas ligzda pievīta grāmatām, papīra lapiņām, gleznām, lentēm, piemiņas lietām.
- Tā var atrasties visdažādākajās vietās: putnu būros, koku dobumos ( dažādā augstumā), celmu spraugās, augu biežņā uz zemes vai ligzdu pievij ( piekar) pie koku vai krūmu zariem ( parasti ne augstāk par 2 m).
- Protams, grauzēji šur tur ir pietaisījuši, zirnekļi tīklus pievijuši, pa kādai beigtai mušai uz palodzes pieradies, lapseņu pūznis jumta istabas loga stūrī jau tukšs un pabrucis, putna ligzda aiz balkona spraišļa pamesta; visās malās pabirušas brūnās kripatas no ozolu ziedēšanas, dažādi puķu, zāļu un koku ziedu stiebri, skaras un putekšņi, badā nomirusi pele atkritumu spainī un turpat līdzās sakaltušajam līķītim — jau izkūņojušos mušu kūniņu čaulas; no iepriekšējām reizēm uz grīdas pamesti vientuļi “ Lego” klucīši, kas gaida, kad tiem kāds pieaugušais uzkāps ar basu pēdu; un mantas, mantas, mantas — visādas lietas, kas gadu gadiem atliktas malā, jo nospriests, ka “ gan jau noderēs”, vai mērķtiecīgi atvestas uz laukiem no pilsētas, jo “ pilsētā to vairs nelietos, bet laukos būs labs diezgan”.
- Mostamies ar mīlestības pielietu sirdi , pavasara jūsmas pielietu dvēseli , sniegpulkstenīšu pumpuriem un rožu ziedlapiņām pievītiem matiem , iečalojamies reizē ar pirmajiem strautiņiem , un aiziet uz šūpolēm