piešņaukt
Lietojuma biežums :
piešņaukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piešņaucu | piešņaucam | piešņaucu | piešņaucām | piešņaukšu | piešņauksim |
| 2. pers. | piešņauc | piešņaucat | piešņauci | piešņaucāt | piešņauksi | piešņauksiet, piešņauksit |
| 3. pers. | piešņauc | piešņauca | piešņauks | |||
Pavēles izteiksme: piešņauc (vsk. 2. pers.), piešņauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piešņaucot (tag.), piešņaukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piešņauktu
Vajadzības izteiksme: jāpiešņauc
Šņaucot (degunu), padarīt viscaur slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņiem bija jāizliek savu kabatu saturs uz galdiņa, un apjukušie cilvēki krāva ar' — atslēgas, piešņauktus kabatlakatiņus, kabatas portfeļus un prezervatīvu paciņas.
- Kāpēc te, attikuši Eiropas galā, latvieši izvelk citiem pie deguna smirdināties savus kājautus, piesviedrētās netikumu zeķes un piešņauktos mutautus, spītīgi demonstrē āža dabu?
- Viņas plaši atplestajā rīklē pazūd ilūzijas, apgrauzti zīmuļi, no modes izgājušas tēmas, piešņaukti kabatas lakati, aizperētas ieceres, iepelējuši domugraudi, pelnutrauki ar vēl kūpošiem izsmēķiem un dažkārt pat norauti skalpi.
- Un viņas, līkumā sametušās, mazgāja to balta un sārta marmora grīdu, un nav zināms, kā jutās Teresēle, bet Uršulei nāca vēmiens no šī darba, no tās glumās, smirdīgās lupatas, kuru vajadzēja ņemt rokās, izgriezt saujās un tad plaukstām izlīdzināt un slaucīt visu milzīgo baznīcu, un tas nebūt nebija nekāds nevainīgais darbiņš, kā varētu cerēt tik svētā vietā, jo svinību laikā priekšnamā sanākušie klaidoņi, pusprāši, kropļi un nabagi neskatījās, ka šī ir svēta vieta, un izmanījās priekšnama grīdu pavisam bezdievīgi izraibināt ar visdažādāko krāsu un biezuma krēpām un puņķiem, un arī godājamie baznīcēni bija pārsteidzoši netīrīgi un bezkaunīgi, jo novices uz grīdas starp soliem un solu šķirbās atrada mazas saplēstas zīmītes gabaliņus, uz viena no kuriem vēl bija saburtojami padzisuši vārdi " rīt viņš nebūs", atrada dažus novītušus, acīmredzot sieviešu nomestus ziediņus, ragā sakaltušu piešņauktu kabatlakatu, kaudzīti slepus izlupinātu riekstu čaumalu un dažas ābolu serdes, un, tā kā strādājot viņām bija aizliegts savā starpā sarunāties, mēmi niknojās, ka cilvēki pat tik svētas un svinīgas ceremonijas laikā spēj nodarboties ar nepiedienīgām lietām, it kā būtu sanākuši noskatīties kādu ielas balagānu.
- No agrākā spilgtā tipa, kādu Ivo pazina, pāri bija palicis izbalējis piešņaukts kabatlakats, kas turējās pie stangas — it kā ar cerību, bet bez spēka.