pigmentēt
Lietojuma biežums :
pigmentēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona; joma: bioloģija Būt par cēloni tam, ka (šūnās, audos) veidojas, uzkrājas pigmenti (1).
2.Jaukt ar pigmentiem (2), ievadīt pigmentus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri