pilnvara
Lietojuma biežums :
pilnvara sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Oficiāli apstiprinātas (atsevišķas personas, organizācijas u. tml.) tiesības (ko darīt); dokuments, kas apliecina šādas tiesības.
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiPilnvaras devējs.
1.1.Dokuments, ko pilnvardevējs izdod pilnvarniekam, kas leģitimējas trešajam personām.
1.2.parasti formā: daudzskaitlis Neoficiālas tiesības (ko darīt).
2.joma: informātika Atribūts, ko dinamiski piešķir objektam, lai norādītu, ka tam ir tiesības inciēt noteiktu darbību.
Stabili vārdu savienojumiDatu pilnvara.
Stabili vārdu savienojumiNolikt pilnvaras.
Avoti: LLVV, D3
Korpusa piemēri